Tɔɔyʋʋ

Tɔɔyʋʋ, kɩwɛ tɛtɛ kpɩna wena alʋlʋʋ piya nɛ ahaɣ-sɩ hɩlɩm yɔ a-pɩlʋʋ taa. Nandʋ ɖeke kʋtɔkɩ nɛ kɩcakɩ wezuu. Tɔɔyʋʋ abalɩn̄ɩŋʋ wɛɛ nɛ halɩn̄ɩŋʋ n̄ɛwɛɛ. Tɔɔyʋʋ pɩɣʋ ɖɔɖɔ n̄ɛwɛɛ. Pasɩŋ tɔɔyʋʋ abalɩŋʋ nɛ kɩ-kpɛm yɔlɩɩɩ. Ku-yuŋ pɩzɩɣ pɩtalɩ kilonaa 175 yaa 217 mbʋ yɔ. Tɔɔyɩŋ weyi ɛwɛ Truger laʋ taa yɔ, i-yuŋ kɛ kilonaa 175 nɛ weyi ɛ́lɛ n̄ɛwɛ Transvaal n̄ɩŋgʋ taa yɔ, ɛ́lɛ n̄ɩŋ kɛ 217 kilonaa. Nɩɩyɛ n̄ɛwɛ nɛ ndɩ kpem, ɛnʋ kɩlɩna paɣlʋ, ɛlɛ ɛtɔtɔyɩ. Ɛ́lɛ yuŋ pɩzɩɣ pɩɖɛɛ 250 kilonaa yɔɔ. Tɔɔyʋʋ abalɩn̄ɩŋʋ tɔkɩ paa evemiye nɖɩ nandʋ kilonaa lʋbɛ (7), ɛlɛ, halɩn̄ɩŋʋ n̄ɔtɔkɩ nandʋ kilonaa kagbaanzɩ (5).

Tɔɔyʋʋ

Tɔɔyʋ kɛ kpɩnɛ ŋɖɩ ɖɩsɔɔlɩ lɛɛɖɛ cɔlɔ caɣʋ yɔ. Pʋ-tɔbʋʋ se tɔɔyɩŋ sɔɔlɩ ɖama kpeɣluu com com. Ŋcɔnaa yɔ, pɩtɛkɛ mbʋʋ pɩyaŋ yaa ɛ-pɩlʋʋ taa kpɩna lɛɛna n̄alakɩ. Yee tɔɔyʋʋ abaln̄ɩŋʋ ɛcaɣ lakʋ taa kɔyɔ, kɩcakɩ wezuu ɛzɩ pɩnzɩ lʋbɛ (7) yaa hiu nɛ naalɛ (12) mbʋ yɔ. Halɩn̄ɩŋʋ n̄acakɩ wezuu peeye ɛzɩ pɩnzɩ hiu nɛ naanza (14) yaa pɩnzɩ nɛɛlɛ (20) mbʋ yɔ. Ɛlɛ, yee ɖɩɣa pɔɖɔ-kʋ yɔ, kɩpɩzɩɣ kɩcaɣ wezuu pɩcɛzɩ pɩnzɩ niidozo (30) yɔɔ mbʋ yɔ.

Tɔɔyʋʋ abalɩn̄ɩŋʋ ɛɛɖɔɔnʋ nandʋ yem se ɛkʋ nɛ ɛtɔɔ. Kʋ-tʋmɩyɛ kɔyɔ se, kɩfeŋ nɛ nabʋyʋ ɛɛtasʋʋ ɛ-ɖɩkpeɣliye hɛkʋ taa. Kʋlʋkɩ ɖɔɖɔ se, nabʋyʋ ɛtaakʋyɩ ɛ-yɔɔ. Tɔɔyʋʋ muzuu. Tɔɔyɩŋ ɛzɩ kudokiŋ 16 500 yaa 30 000 mbʋ yɔ papɩzɩɣ pana sɔnɔ Afrika lakɩŋ taa. Ɛwɛ tindima hiu taa. Panaɣ Ɛndɩ ɛjaɖɛ hayi kiŋ wɩsɩ ɖɩɖʋyɛ hɔɔlʋʋ taa tɔɔyɩŋ ɛzɩ 300 mbʋ yɔ "Gir Forest" kaɖaɣ taa. Pakʋma tɔɔyʋ hɩɖɛ se, "Kpɩna taa wiyaʋ", mbʋ pʋyɔɔ yɔ, kɩ-kpɛm n̄ɩlɩzɩɣ ɛzɩ wɩsɩ yɔ. Wɩsɩ wɛ ɛzɩ "Pʋdʋnaa mba pɛwɛ ɛsɔdaa payɩ yɔ, pe-wiyaʋ" yɔ.

Comportamento

I leoni restano per molto tempo inattivi durante la giornata, stando a riposo per circa 20 ore su 24. Nonostante questo, se si dovesse rendere necessario, i leoni possono attivarsi in qualsiasi momento. In genere il periodo di massima mobilità è quello successivo al tramonto, dedicato alla socialità, alla tolettatura e ai bisogni fisiologici. Raffiche intermittenti di grande attività avvengono durante le ore notturne fino all'alba, dedicate alla caccia. Spendono una media di due ore al giorno camminando o correndo e all'incirca 50 minuti per nutrirsi.

Şahê daristanê, şahê lawiran

Di zimanê gelêrî de şêr têt wateya şahinşahî û mêranî, zîrekî, çelengî û fêrisî jî.

Gotinên pêşiyan ser şêr

• Şêr şêr e, çi jin e çi mêr e.

Lauvu socializācija

Lauvas ir sabiedriski dzīvnieki, kas kaķu dzimtai kopumā nav raksturīgi. Tiem ir divu veidu savstarpējo attiecību modeļi. Lielākā daļa lauvu veido barus. Baram ir sava teritorija, kas nekad netiek pamesta un tiek rūpīgi apsargāta. Barā parasti dzīvo 5—6 pieaugušas mātītes, kas ir savstarpējas radinieces, to mazuļi un viens vai divi tēviņi. Reizēm izveidojas ļoti lieli bari, kuros ir līdz 30 indivīdiem. Ja barā ir vairāki tēviņi, tie visbiežāk ir divi, bet reizēm tie var būt pat četri. Pēc laika skaits parasti atkal samazinās. Barā dzimušie tēviņi, kad tie sasniedz dzimumbriedumu 2—3 gadu vecumā, tiek padzīti.

Barā katram dzimumam ir sava loma un uzdevums, kā arī uzdevumi ir katram indivīdam. Lauvenes ir mednieces, jo tās ir mazākas, un tām nav lielo un biezo krēpju, kas savukārt lauvu tēviņam traucē nepamanītam pielavīties medījumam. Mātītes ir arī veiklākas un ātrākas. Medībās tās dodas barā, un to uzbrukums medījumam ir savstarpēji koordinēts. Ja tēviņš atrodas tuvumā, veiksmīgu medību gadījumā tas izmanto savu dominanci barā, pirmais paēdot. Kamēr tēviņš ēd, tas atļauj no medījuma ēst arī mazuļiem, bet ne mātītēm. Gadījumos, ja tēviņš pats ir nomedījis medījumu, tas neļauj nevienam no tā ēst, kamēr pats nav paēdis. Ja medījums ir neliels, tas tiek apēsts uzreiz medību vietā. Pirmās no mātītēm paēd galvenās mednieces, jo bara eksistence ir atkarīga no to veselības un spēka. Ja medījums ir lielāks, tas tiek aizvilkts uz bara apmetnes vietu. Lai arī ar lielāku medījumu dalās visi bara locekļi, ēdot vienmēr notiek ķīviņi un plēšanās, jo katrs cenšas apēst pēc iespējas vairāk. Ne vienmēr visas bara mātītes piedalās medībās. Ja mazuļi ir mazi, pie tiem vienmēr paliek viena vai vairākas no mātītēm. Tēviņa galvenā loma ir teritorijas aizsargāšana ne tikai no citiem lauvām, bet arī pret citiem plēsējiem. Cīņā par teritoriju bieži vien izraisās asiņainas sadursmes, kas var beigties ne tikai ar nopietniem savainojumiem, bet pat ar viena pretinieka nāvi. Teritoriju pret svešiniekiem apsargā ne tikai tēviņi, bet arī mātītes aktīvi aizsargā baru no svešām lauvu mātītēm. Kopumā var teikt, ka tēviņš rūpējas par ārējo aizsardzību, bet mātītes par bara iekšējo struktūru. Bara mātīšu sastāvs izmainās, tikai kādai piedzimstot vai nomirstot.

Otrs modelis, kā lauvas organizējas, ir klejotāju dzīvesveids. Klejojošie lauvas pārvietojas plašā teritorijā vieni vai arī pārī. Pārus bieži var novērot savstarpēji radniecīgiem tēviņiem, kuri ir tikuši padzīti no dzimtā bara. Lauvas statuss dzīves laikā var mainīties vairākas reizes; tas var būt piederīgs kādam baram, bet pēc kāda laika būt klejojošs lauva un otrādi. Īpaši tēviņiem dzīvesveids var būt ļoti mainīgs, bet ir tēviņi, kas savas dzīves laikā nekad nenodibina savu baru. Mātītēm, kuras kļūst par klejojošām lauvenēm, ir daudz grūtāk iekļauties svešā barā, nekā tēviņiem, jo barā esošās mātītes parasti ir radinieces un svešas mātītes nepieņem. Klejojošie lauvas uzmanās no baru teritorijām un pamatā uzturas teritorijās, kurās nevalda neviens lauvu bars.

Komunikācija

Atpūšoties lauvas dažādos veidos komunicē viens ar otru, un to saziņa ir labi attīstīta. Kad lauvas ir draudzīgi un miermīlīgi noskaņoti, tie berzē viens pret otru galvu vai kaklu un laiza viens otru. Tie parasti berzējas viens pret otru sasveicinoties vai izlīgstot mieru pēc ķildas. Visbiežāk tēviņi berzējas viens ar otru, bet mātītes savā starpā vai ar mazuļiem. Laizīšana bieži notiek kombinācijā ar galvas un kakla berzēšanu. Visbiežāk tiek laizīta tieši otra lauvas galva un kakls, iespējams, tas ir tādēļ, ka šīs ķermeņa daļas dzīvnieks pats nevar sev nolaizīt.

Lauvām ir dažādas ķermeņa pozas un sejas izteiksmes, kurām ir konkrēta nozīme. Arī to vokalizācija ir diezgan labi attīstīta, kas atšķiras ar skaļumu un toņa augstumu. No skaņām var izšķirt ņurdēšanu, murrāšanu, šņākšanu, klepošanu, ņaudēšanu, rūkšanu un rēkšanu. Lauvām ir īpašs veids, kā tie rēc, kad tiek kombinēti vairāki rēcieni. Rēcienu sērija sākas ar dažiem dziļiem, gariem rēcieniem, kuriem seko vairāki īsāki. Visbiežāk lauvas rēc naktī. Nakts laikā rēcienu var dzirdēt līdz 8 km attālumam. No visiem lielajiem kaķiem lauvai ir visskaļākais rēciens. Ar rēcienu lauva paziņo par savu klātbūtni. Jaunie lauvu tēviņi sāk rēkt apmēram gada vecumā, bet mātītes nedaudz vēlāk. Tēviņi rēc skaļāk un zemākā tembrā nekā mātītes. Reizēm lauvas rēc arī korī.

Ienaidnieki

Lai gan lauvam savvaļā nav ienaidnieku, visbiežāk lauvas nogalina cits lauva vai cilvēks. Nopietni un nāvējoši konflikti var izcelties starp dažādiem bariem, starp klejojošiem lauvām un baru, vai pat starp viena bara indivīdiem. Slimi un savainoti lauvas, kā arī lauvu mazuļi var kļūt par hiēnu un leopardu upuriem. Lauvas var aiziet bojā, medījot lielos dzīvniekus, tādus kā Āfrikas bifeļus un ziloņus.

Dabartiniai liūtų porūšiai

lien=https://lt.wikipedia.org/wiki/Vaizdas:Panthera_leo_subspecies_late_20th_century.png|gauche|vignette|210x210px|XX a. pabaigoje oficialiai pripažinti 8 liūtų porūšiai ir jų paplitimo arealas Oficialiai kol kas išskiriami 7 liūtų porūšiai, įskaitant išnykusius istoriniais laikais. Bet dabar manoma, kad kapinis liūtas (Panthera leo melanochaita) kaip atskiras porūšis yra klaidingai išskirtas, o buvo tos pačios Pietų Afrikos liūtų (Panthera leo krugeri) populiacijos dalis. Jie buvo neaukšti, išnyko 1865 m. Gyveno Kape – Gerosios Vilties kyšulyje. Žemiau sąraše pateikti 7 liūtų porūšiai:

• konginis liūtas (Panthera leo azandica)
• katanginis liūtas (Panthera leo bleyenberghi)
• Pietų Afrikos arba limpopo liūtas (Panthera leo krugeri)
• berberinis liūtas (Panthera leo leo); Išnykę stambūs ilgakojai su dideliais gelsvai rudais karčiais, pasižymėjo laukiniškumu.
• masajinis liūtas (Panthera leo nubica)
• azijinis liūtas (Panthera leo persica)
• Vakarų Afrikos arba senegalinis liūtas (Panthera leo senegalensis)

Pleistoceno epochos liūtai

Dabartiniams liūtams (Panthera leo) neretai priskiriami iki istorinių laikų išnykę pleistoceno epochos liūtai. Dalį jų kai kurie biologai pripažysta atskiromis rūšimis:

• amerikinis liūtas (Panthera leo atrox)
• fosilinis liūtas (Panthera leo fossilis)
• urvinis liūtas (Panthera leo spelaea)

Hipotetiniai liūtų porūšiai

• europinis liūtas (Panthera leo europaea); Nėra tvirtos nuomonės dėl egzistavusio atskiro šių liūtų porūšio. Manoma tai buvę identiški azijiniams (Panthera leo persica) arba urviniams liūtams (Panthera leo spelaea). Buvo išplytę Europos Balkanų, Apeninų pusiasaliuose, dabartinės Prancūzijos pietuose bei Pirėnų pusiasalyje. Senovės romėnams ir senovės graikams šių liūtų medžioklė buvo populiari pramoga, tad dėl tokio jų persekiojimo ir išnaudojimo, Europos liūtų populiacija išnyko apie 100 m.
• dėmėtasis liūtas (Panthera leo maculatus); Hipotetinis nepripažintas porūšis. Galbūt liūto ir leopardo hibridas.
• šrilankinis liūtas (Panthera leo sinhaleyus)
• beringinis liūtas (Panthera leo vereshchagini)